Pirmais kolektīvs, kas dimdināja Rīgu...

1945. gadā Rīga vēl guļ drupās, mežos vēl skan šāvienu spraksti, bet jauni cilvēki sāk mēģināt pirmos tautas dejas soļus. Pirmais kolektīva vadītājs un dejas prieka iedvesmotājs bija Arvīds Donass. Grūti bija gan ar dejotāju sagatavošanu, gan tērpu sagādi, bet jau 1945. gada jūnijā Viesturdārzā notika pirmais LRAP kultūras nama jauno dejotāju koncerts. Šis laiks būtu uzskatāms par Tautas deju ansambļa „Līgo“ pirmsākumu. Pirmais kolektīvs, kas dimdināja Rīgu, sāka savu darbību...

Pēc diviem gadiem kolektīva vadību pārņem Zenta Bolohina. Būdama lieliska raksturdeju dejotāja, viņa kolektīva programmu veido pārsvarā no maza sastāva dejām.

1950. gadā, kad Zinaīda Sama sāka strādāt LRAP kultūras namā, kolektīvā bija divdesmit dejotāji. Z. Samas vadībā kolektīvs kļuva par vienu no labākajiem un lielākajiem, kādi jebkad Latvijas amatiermākslā ir bijuši – 1958. gadā kolektīvā dejo simt divdesmit septiņi dažādu profesiju cilvēki. Z. Sama mācēja apbrīnojami meistarīgi un nešaubīgi izvēlēties dejotājus savam ansamblim – garus, slaidus un iznesīgus, viņu izpildījums, pat ja ar kadām tehniskām kļūdām, sniedza publikai lielu baudījumu. 1952. gadā kolektīvs sniedza pilnas programmas koncertu Akadēmiskajā Drāmas teātrī, arī Operas un baleta teātrī, piedalījās baleta iestudējumos „Brīvības sakta“, „Laima“ un kinofilmā „Uz jauno krastu“. Spilgtākais notikums piecdesmitajos gados bija piedalīšanās 1955. gada Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā. Tajā pašā gadā kolektīvs izcīnīja III Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu. 1957. gadā kolektīvs piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā.

1960. gadā par kolektīva vadītāju kļūst ilggadējais dejotājs un asistents Uldis Heinsoo, kura vadībā 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt – „Līgo“. 

1971. gads atnes kolektīvam jaunu vadības maiņu – par vadītāju sāk strādāt Jānis Upītis. 1974. gadā TDA „Līgo“ kļūst par Starptautiskā festivāla Kišiņevā laureātu. Festivālā, piedaloties trīsdesmit astoņiem deju kolektīviem no PSRS un Austrumeiropas valstīm, tika izcīnīts 3. pakāpes diploms.

1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo“ 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem, koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo“ veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo“ dibināšanas gadu.

1995. gadā kolektīvā par vadītāju sāk strādāt Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ darbs izvēršas par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – „Līgo“ ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts – astoņas 1. vietas, trīs 2. vietas, sešpadsmit 3. vietas, divpadsmit veicināšanas un divas skatītāju simpātiju balvas.

2007. gadā, viesojoties Indianapolē (ASV), Jaundeju skatē iegūta viena 1. vieta un viena 3. vieta.

2007. gada nogalē TDA „Līgo“ studija kopā ar 28 deju kolektīviem no Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils rajoniem un Rīgas pilsētas piedalās jauniešu deju kolektīvu konkursā „Ziemassvētku kauss“ un izcīna pirmo vietu un ceļojošo „Ziemassvētku kausu“.

Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu.

Tam par apliecinājumu kalpo ne tikai Latvijā saņemtā atzinība – par horeogrāfiskās, mūzikas un mutvārdu folkloras tradīciju saglabāšanu un spilgtu ieguldījumu amatierkustības attīstībā Tautas deju ansamblim „Līgo“ piešķirta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija – bet arī starptautiski panākumi. 2001. gadā „Līgo“ ieguva 3. vietu Starptautiskā deju konkursā Kantonigrosā (Spānija), bet 2004. gadā – 1. vietu dejās, 1. vietu mūzikā un 3. vietu tautas tērpos Starptautiskā konkursā Valletā (Maltā). 

2009. gadā II Starptautiskajā Folkloras festivālā un konkursā „Interfolk“ Sanktpēterburgā (Krievijā) 40 ansambļu konkurencē „Līgo“ ieguvis 1. vietu un Grand Prix. 2012. gadā , izpildot deju „Nerejati ciema suņi“ 7. Sabahas starptautiskajā Folkoras festivāla Kota Kinabalu (Malaizija), „Līgo“ iegūst balvu par labāko horeogrāfiju.

Jaunrades deju konkursos iegūtas astoņas 1. vietas, piecas 2. vietas un astoņpadsmit 3. vietas.

XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku ietvaros notikušajā Tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā no 52 iesniegtajiem pieteikumiem, demonstrējot Rucavas tērpus, „Līgo“ ieguva 1. vietu. Pēc 5 gadiem - XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, ansamblis saņem Lielo Balvu par tautas tērpu kolekcijas veidošanu vairāku gadu garumā un Dienvidlatgales ikdienas tautas tērpiem. 2018. gada XVI Dziesmu un Deju svētku Tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā iegūta 2. vieta par Bārtas, Alsungas, Lažas, Ērgļu, Kurzemes lībiešu un Mazsalacas novadu tērpiem.

2019. gadā XV Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā Jaunrades deju skatē "Līgo" iegūst vienu 1. vietu, vienu 2. vietu un vienu 3. vietu.

Tautas deju ansamblis „Līgo“ ir koncertējis Anglijā, ASV, Austrālijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Malaizijā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Peru, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. 

2010. gadā Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ ieguva Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu „Baltais zvirbulis” nominācijā „Rīgas pilsētas pašvaldības amatiermākslas kolektīva vadītājs” par augstvērtīgu, kvalitatīvu jaunrades procesu un veiksmīgu jubilejas dižkoncerta realizāciju. Balva kopš 2004. gada tiek pasniegta kultūras darbiniekiem ne vien par ieguldījumu kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanā galvaspilsētā aizvadītajā gadā, bet jo sevišķi par individuālo ieguldījumu kultūras darbā.

2011. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Stalta un Ievas Tālbergas deju izrādes „Zalkša līgava“ pirmizrāde. Simboliem pilno teiku uz skatuves izdzīvoja TDA „Līgo“, dejā rādot divu pasauļu – jūras un zemes – satikšanos, mīlestību, ģimenes veidošanu, šķiršanos un atkalsatikšanos, lai nešķirtos nekad. „Zalkša līgava“ raisīja lielu interesi, un drīz vien TDA „Līgo“ tika uzaicināts ar izrādi iepazīstināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās. Līdz šim „Zalkša līgava“ izdejota Rīgā, Liepājā, Saldū, Dzintaros, Mazirbē, Līvānos, Bārtā, Ludzā un Krāslavā.

2018. gada 17. decembrī pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Purviņa, Daces Micānes Zālītes, Ilgas Reiznieces un Gata Gaujenieka deju izrāde "KAL MANI NO JAUNA – RĪGAS LEĢENDA". Tāpat, kā katrai pilsētai ir sava leģenda, arī katram cilvēkam ir savs stāsts. Tas atgādina, ka cilvēka liktenis veidojas saskaroties ar ikdienu, sapņu un ideju lolojumu, dzīves mērķi un nejaušu brīnumu, kas spēj cilvēka dzīvi pagriezt pavisam citā virzienā. Tā tas notiek ar Ansi un vērdiņu, kuru nav iespējams iztērēt. 
Iedvesmojoties no Kārļa Skalbes pasakas, dejas izrāde ļauj kalt jaunu stāstu par mums pašiem un Rīgu, meklēt laimi, veiksmi un dzīves piepildījuma atslēgas.