X
TDA Līgo

VPDK Līgo

 VPDK „Līgo” izveidojās kā TDA „Līgo” veterānu sastāvs.
1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo” 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem. Koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo” veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo” dibināšanas gadu.
Pašlaik VPDK „Līgo” vada Jānis Purviņš, repetitore Linda Tiļčika un koncertmeistare Solveiga Apsalone.

Kolektīvā strādā

Jānis Purviņš
Jānis Purviņš
TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“ vadītājs

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2014) Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (1998, 2003, 2008, 2013, 2018) un mākslinieciskais vadītājs (2003, 2008, 2013,2018). Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs (2000, 2005, 2010, 2015) un mākslinieciskais vadītājs (2005). Vispārējo Igaunijas Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (Tallina, 2004). Beidzis J. Vītola Mūzikas Akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1989–1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības...
Lasīt vairāk
Jānis Purviņš
TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“ vadītājs
Jānis Purviņš

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2014)

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (1998, 2003, 2008, 2013, 2018) un mākslinieciskais vadītājs (2003, 2008, 2013,2018).
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs (2000, 2005, 2010, 2015) un mākslinieciskais vadītājs (2005).
Vispārējo Igaunijas Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs (Tallina, 2004).

Beidzis J. Vītola Mūzikas Akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1989–1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā (1998–2000). 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Dejot sācis Rīgas 4.vidusskolas deju kolektīvā, pēc tam TDA „Uguntiņa” un TDA „Līgo”. Pirmo pieredzi deju kolektīvu vadīšanā gūst, mācot dejot savus skolas biedrus ģimnāzijā (1987–1990). Būdams jau Valsts deju ansambļa «Daile» solists (1991–1997), uzņemas TDA «Lelde» māksliniecisko vadību (1990–1993). Bijis TDA «Jaunība» pedagogs (1993–1995), ir «Līgo» vidējās paaudzes deju kolektīva vadītājs (kopš 1994) un no 1995. gada – arī TDA «Līgo» mākslinieciskais vadītājs. Likvidējoties deju ansamblim «Daile», no 1997. līdz 2006. gada jūlijam strādājis Tautas mākslas centrā par vecāko speciālistu horeogrāfijas jautājumos.

Vadījis lekcijas un nodarbības Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (1998 – 2003), Daugavpils universitātē (2002 – 2003), Vašingtonas Universitātē Sietlā, ASV (2017), kopš 2017.gada rudens J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vadījis meistarklases Latvijā, Austrālijā, ASV, Baltkrievijā, Brazīlijā, Francijā, Kanādā, Meksikā un Zviedrijā. Jānis Purviņš ir 100 publikāciju un mācību metodisko materiālu autors latviešu un angļu valodās.

Jāņa Purviņa pūrā ir 314 oriģinālhoreogrāfijas un tautas deju apdares, tai skaitā 3 deju izrādes "Zalkša līgava" (2011), "Vēja zirgi sauli veda" (2015), "Kal mani no jauna - Rīgas leģenda" (2018) un 20 horeogrāfiski uzvedumi – «Apjumības» (1995), «Vanadziņš» (1996), «Danči Lielupes krastā» (1997), «Saules meitas, Mēness dēli Apkārt Rīgai danci veda» (1997), «Nāc ar mani paklusēt» (1998), «Es redzēju sapnī» (1999, kopā ar R. Spalvu), «Rudens raksti» (2000), «Ziemas svētku ceļojums» (2001), «Gaiss» (2002), «Lecam pa vecam» (2003), «Kabīrijas naktis» (2003), «Rīgas sargi» (2004), «Jāņu nakti gunis dega» (2005), «12 brāļi» (2006), «Silta, maza dvēselīte baltajās villainēs» (2006), «Sadzirdēt pavasari» (2007), «Tikai mīlestībā laime» (2007), «Rīga, mana baltā Rīga» (U.Prauliņa mūzika (2012), sadarbībā ar J.Ērgli un A.Daņiļēviču.),  «Lec, saulīte» (R. Tigula mūzika (2014), sadarbībā ar J.Ērgli un A.Daņiļēviču.), «Danči Blusu krogā» (2015).

2018. gada rudenī horeogrāfs kopā ar A.Bankavu radīja horeogrāfiju Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Rainis. Pūt vējiņi" (rež. E.Seņkovs).


APBALVOJUMI

Jaunrades deju konkurss:

  • Mugurdancis (3.vieta, 1995)
  • Plaukstiņpolka (3.vieta, 1996)
  • Vanadziņš (veicināšanas prēmija, 1996)
  • Diždancis (veicināšanas prēmija, 1997)
  • Mārtiņa gailīši dancīti veda (3.vieta, 1997)
  • Katrs mīl baltu maizes riku (1.vieta, 1998)
  • Ilzenes dancis (3.vieta, 1998)
  • Uiša (3.vieta, 1998)
  • Mugurdancis (1.vieta, 1999)
  • Tautiešam roku devu (veicināšanas prēmija, 1999)
  • Deja auzās (veicināšanas prēmija, 2000)
  • Iedancs (3.vieta, 2000)
  • Upe saka tecēdama (3.vieta, 2000)
  • Rudens raksti (veicināšanas prēmija, 2000)
  • Nerejati, ciema suņi (1.vieta, 2001)
  • Apinītis (veicināšanas prēmija, 2002)
  • Saulīt vēlu vakarā (veicināšanas prēmija, 2002)
  • Četrpāru šēns (veicināšanas prēmija, )
  • Nāc man līdzi uz Vidzemi (veicināšanas prēmija, 2004)
  • Miglā un rasā (veicināšanas prēmija, 2004)
  • Es redzēju Rīgas pili (3.vieta, 2004)
  • Sasala jūrīna (veicināšanas prēmija, 2004)
  • Lībiskā polka (2.vieta, 2005)
  • Gauja nesa sudrabiņu (3.vieta, 2005)
  • Puķīte pa dambi (3. vieta, 2010)
  • Pelīšu polka (3. vieta, 2010)
  • Divi riekstiņi (2. vieta, 2010)
  • Visam cauri iet (2. vieta, 2010)
  • Rūnu raksti (1. vieta, 2010)
  • Kur saule jūrā kūst (1. vieta, 2010)
  • Papardīte uzziedēja (veicināšanas prēmija, 2012)
  • Kura sieva, kura meita (3. vieta, 2012)
  • Skaisti dziedi lakstīgala (3. vieta, 2013)
  • Pašā jūras vidiņā (3.vieta, 2013)
  • Kāzu goda solis (3. vieta, 2014)
  • Piederība (veicināšanas prēmija, 2014)
  • Caur akmeni diegu vilku (veicināšanas prēmija, 2014)
  • Kam tecēji jūriņā (veicināšanas prēmija, 2014)
  • Saderīga dzīvošana (3.vieta, 2015)
  • Es izkūlu rudzu riju (3.vieta, 2015)
  • Pūtiet guni (1.vieta, 2015)
  • Sidrabrasa (1.vieta, 2015)
  • Es redzēju visu jūru (veicināšanas balva, 2017)
  • Trīs riņķīšus dundurs grieza (3. vieta, 2017)
  • Ļauj ievām noziedēt (3. vieta, 2017)
  • Čierksti, vierksti - (veicināšanas prēmija, 2019)
  • Balāde (3. vieta, 2019)
  • Bēru riekstus kabatā (2. vieta, 2019)

Bērnu jaundeju konkurss:

  • Burtu tārpiņš (2.vieta, 2007)
  • Nu tu esi brīvs (2.vieta, 2007)
  • Ganiņš biju (3.vieta, 2007)
  • Pavasars (1.vieta, 2008)
  • Saklausīt pavasari (1.vieta, 2008)
  • Trīs riņķīšus dundurs grieza (2. vieta, 2018)

Jaundeju konkurss (ASV):

  • Rīga dimd (1.vieta, 2007)
  • Pavaicāju Jānīšam (3.vieta, 2007)

 

Linda Tiļčika
TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“ repetitore

No 1986. līdz 1997. gadam bijusi baleta māksliniece Valsts deju ansamblī „Daile“. Kopš 2004. gada strādā par deju skolotāju Rīgas Juglas vidusskolā. No 2001. līdz 2005. gadam bijusi repetitore TDA „Dzirkstelīte“. Kopš 2002. gada repetitore TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“.APBALVOJUMI2006. gadā Jaunrades deju konkursā Valmierā Lindas Tiļčikas deja „Līgo kuģīt’s jūriņā“ ieguva 2. vietu....
Lasīt vairāk
Linda Tiļčika
TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“ repetitore
No 1986. līdz 1997. gadam bijusi baleta māksliniece Valsts deju ansamblī „Daile“. Kopš 2004. gada strādā par deju skolotāju Rīgas Juglas vidusskolā. No 2001. līdz 2005. gadam bijusi repetitore TDA „Dzirkstelīte“. Kopš 2002. gada repetitore TDA „Līgo“ un VPDK „Līgo“.

APBALVOJUMI

2006. gadā Jaunrades deju konkursā Valmierā Lindas Tiļčikas deja „Līgo kuģīt’s jūriņā“ ieguva 2. vietu.
Solveiga Apsalone
Solveiga Apsalone
VPDK „Līgo“ un TDA „Līgo“ bērnu studijas koncertmeistare

1977. gadā beigusi Rīgas Pedagoģiskās skolas mūzikas nodaļu, 1990. gadā – Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu.No 1988.gada koncertmeistare TDA „Līgo“ – sākotnēji studijā, no 1991. līdz 2018. gadam pamatsastāvā un vidējās paaudzes kolektīvā. 2008. gadā sāk spēlēt arī „Līgo“ bērnu studijas mēģinājumos....
Lasīt vairāk
Solveiga Apsalone
VPDK „Līgo“ un TDA „Līgo“ bērnu studijas koncertmeistare
Solveiga Apsalone
1977. gadā beigusi Rīgas Pedagoģiskās skolas mūzikas nodaļu, 1990. gadā – Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu.

No 1988.gada koncertmeistare TDA „Līgo“ – sākotnēji studijā, no 1991. līdz 2018. gadam pamatsastāvā un vidējās paaudzes kolektīvā. 2008. gadā sāk spēlēt arī „Līgo“ bērnu studijas mēģinājumos.